Cik daudz Latvijā lietojam internetu mobilajos pārlūkos?

19 10 2011

26.11.2012 : Raksts pārcelts uz jauno mājvietu.





Mobilās aplikācijas un uzņēmumu komunikācija

14 10 2011

Mobilās aplikācijas (lietojumi, lietotnes) ir joma, kura mani saista jau no 2008. gada, kad tiku pie sava pirmā aifona. Toreiz, ja kāds vēl atceras, Apple piedāvāja aplikācijas veidot tikai web vidē, vēl nebija ne App Store, ne Angry Birds. Vienīgā iespēja tikt pie aplikācijām – uzlauzt (jailbreak) savu telefonu un uzstādīt uz tā “neoficiālās” hakeru komūnas veidotās mobilās aplikācijas.

Mana pirmā mobilā aplikācija 2008. gada rudenī bija “moziņas” jeb mobilās ziņas. Toreiz nevienam Latvijas ziņu portālam nebija mobilās versijas, kas būtu lietojama uz iPhone mobilā pārlūka. Ziņu aģentūrai LETA bija tik vien kā WML ziņu lapa, kuru uz iPhone pat nevarēja apskatīties. Vienas ziņas atvēršana no delfi.lv – ap 800 kilobaitu, 17 sekundēm un rezultāts – mazi burtiņi un daudz reklāmlaukumu. Neodod dievs tādu ziņu atvērt ārzemēs – 4 lati par ziņu (mobilais internets ārvalstīs bija krietni dārgāks nekā tagad).

Tā tapa moziņas jeb Latvijas ziņu portālu ziņu agregators (apkopotājs). Aplikācija bija domāta man un beigās to lietoja arī daži draugi, saprotamu iemeslu (autortiesību) dēļ šāds projekts nevarēja būt publisks. Aplikācija strādāja webā, savāca ziņas no portāliem, izfiltrēja tīro ziņas saturu, nogriežot nost bildes, reklāmlaukumus, uzliekot formatējumu lai ziņu būtu ērti apskatīt mobilajā pārlūkā. Šogad moziņas “izslēdzu” – šobrīd ikvienam sevi cienošam ziņu portālam ir mobilā versija – m.delfi.lvm.apollo.lvm.tvnet.lvm.diena.lvm.db.lv, lai ziņu lasīšana mobilajā būtu ērta. Vēl vairāk- vairākiem medijiem nu jau ir arī mobilās aplikācijas kas radītas konkrētajai mobilajai platformai- piemēram Delfi.lv.

2009. gadā ar dažiem draugiem sākām veidot mobilās aplikācijas tieši Apple iOS platformai (kāpēc tieši tai – tā ir garāka runa) un pagājušajā gadā izveidojām uzņēmumu “Happy Moments” . Strādājam gan paši pie saviem projektiem, kas tiek publicēti App Store (pēdējais no tiem ir DrinkControl – mobilā aplikācija mēreniem iedzērājiem vai vismaz tādiem, kas cenšas ievērot mērenību iedzeršanā), gan klientu projektiem, konsultējot par mobilajām weblapām un mobilajām aplikācijām – pagaidām tikai iOS platformai (iPhone, iPad, iPod Touch).

Vienlaikus visu šo laiku esmu vērojis Latvijas uzņēmumu lēnīgumu mobilās jomas apgūšanā. Un, lai gan ir daži patiešām pozitīvi izņēmumi- piemēram, airBaltic, un vairāk vai mazāk veiksmīgi eksperimenti, vairums Latvijas uzņēmumu mobilo jomu pilnībā ignorē. Kā gan citādi skaidrot neglīto bildi, kas veidojas ja Latvijas iemīļotākā zīmola Top10 uzvarētāju mājaslapas apskatās mobilajā pārlūkā.

Latvijas iemīļotākais zīmols Top10 : uzņēmumu mājaslapas mobilajā pārlūkā

Kad pirms nedēļas OMD pārstāvji uzaicināja mani pastāstīt par mobilajām aplikācijām savu klientu pasākumā, bija iemesls savas pārdomas par to, kādēļ uzņēmumiem ir pēdējais laiks pievērsties mobilajiem lietotājiem, sasistematizēt (oh, kas par vārdu) prezentācijā.

Zem slaidiem ir arī komentāri (Speaker notes) bet lai tos redzētu, jāiet prezentāciju skatīties uz Slideshare. Priecāšos par komentāriem.





Google hostētas JavaScript bibliotēkas

28 05 2008

Google piedāvā kārtējo noderīgo bezmaksas servisu, kas varētu interesēt daudzus weblapu un web balstītu sistēmu izstrādātājus- uz Google serveriem izvietotas un no tiem ielādējamas populārākās JavaScript bibliotēkas, lai atvieglotu iespējām bagāta lietotāja interfeisa izveidi interneta lietojumiem. Patreiz Google hostē un piedāvā izmantot plaši izmantotās jQuery, prototype, script_aculo_us, MooTools un dojo bibliotēkas.





Web lapas uz mobilā sūkā?

5 12 2007

Pareizāk sakot, sūkāja. Kamēr neparādījās iPhone.

Ar iPhone 2007. gada novembrī veikti 0,09% no visu web lapu apskatēm. Nieks vien, taču interesanti, ka no Windows CE savietojamām iekārtām veikti tikai 0,06% (kurš atceras, kopš kura gada jau tādas ir pieejamas tirgū?) un no Symbian Series60 savietojamām iekārtām- pavisam nožēlojami 0,01% (Nokia, e?).

Pieļauju, ka dažas korekcijas (lai gan arī 0,03% nav īpaši daudz) par labu Series60 gan varētu radīt mobilā interneta lietotāji, kas to dara, izmantojot Opera Mini– vismaz es uz sava Nokia E60 (kamēr mans iPhone nepacietībā gaida to mirkli, kad varēs to aizvietot pilnībā) mobilo internetu patērēju tieši šādā veidā.

(via WSJ.com)

Šajā kontekstā interesanti atgriezties pie pusotru gadu atpakaļ šeit pat publicētā :

Tālruņu ražotāji, saprotams, cenšas ielauzties iPod lauciņā, taču nevajag aizmirst to, ka arī Apple negrasās savu 83% tirgus daļu mūzikas atskaņotāju tirgū (42 miljoni pārdotu iPod 2006. gada sākumā) atstāt bez inovācijām.





Cik ļoti tu mīli latviešu mūziķus?

11 06 2007

Bieži nācies lasīt argumentus, kādēļ cilvēki nepērk mūziku, kuru klausās. Viens no biežāk minētajiem argumentiem (jeb attaisnojumiem) ir tas, ka no tās summas, kuru patērētājs samaksā veikalā, mazākā daļa tiek pašiem mūzikas autoriem. Otrs, ne mazāk bieži pieminēts- kāda jēga pirkt albumu, kurā ir viena forša un deviņas nekādas dziesmas.

Tad nu lūk- savu mīlestību uz atsevišķu latviešu izpildītāju dziesmām ir iespējams realizēt nepārmaksājot un nebarojot mūzikas industrijas “liekēžus” (kuri patiesībā ne vienmēr ir tik lieki, kā liekas cilvēkam no malas).

No 7. līdz 17. jūnijam jaunizveidotajā Baltic Online Media Store ir iespēja darbos, nevis vārdos apliecināt savu attieksmi pret latviešu mūziķiem. Izvēlies 5 dziesmas, kuras tev patīk, taču par kurām tu nebiji samaksājis autoram un iegādājies tās par paša izvēlēto cenu (ne mazāk par 10 santīmiem). Ņem vērā, ka visa summa aizies tieši autoriem, pat autoratlīdzības maksājumus un bankas komisijas segs Tilde. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »





Kā tikt pie Dienas blogiem RSS formā

8 05 2007

Laikraksta “Diena” interneta projekts ir īpatnējs. Pirmkārt jau ar to, ka pilnīgi neloģiski laikraksta saturs ir izmētāts starp vairākām lapām ar neviendabīgiem un neintuitīviem domēnvārdiem- diena.lv, ldiena.lv, vdiena.lv, tirgusdiena.lv. Otrkārt un galvenokārt ar to, ka uz šajās lapās publicētajām ziņām un blogiem nav iespējams parakstīties RSS formātā. Domāju, ka es neesmu vienīgais, kurš tieši šī iemesla dēļ NAV regulāro laikraksta interneta versijas apmeklētāju skaitā. Bet tās jau ir Dienas problēmas.

Mana problēma ir tā, ka daži no šajās lapās lasāmajiem blogiem man šķiet pietiekami interesanti, lai tomēr pacenstos tos iedabūt savā RSS lasītājā. Un ja kalns nenāk pie Muhameda, tad Muhamedam jāiet pie kalna. Pateicoties kārtējam lieliskajam Web 2.0 servisam Feed43 (lasīt kā feed for free) un pāris vienkāršām darbībām, ir iespējams uzzināt par jaunākajiem ierakstiem interesējošajā blogā no sava RSS lasītāja. Te būs īsa instrukcija ar bildītēm. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »





Sadalītā personība un drošība

19 10 2006

Es esmu lietotājs. Man ir lietotāja konts darbavietas datortīklā, e-pasta sistēmā, uzņēmuma biznesa vadības sistēmā, wiki lapās un problēmu pieteikumu sistēmā. Man ir konts Oracle, IBM un citu partnerkompāniju lapās, dažām no tām pat vairāki konti vienlaikus. Man ir kaudzīte privātās lietošanas kontu- LinkedIn lapā, draugiem.lv, WordPress žurnālā, Livejournal un Sviesta cibā, Last.FM un Pandoras servisā. Man ir konts Inbox.lv, Flickrā, VersionTrackerī, Feedburner, Technorati, NetMechanic un ActiveMeter serverī. Man ir Apple-id un vairāki Google-id. Man ir Hansabankas konts, Lattelekom.net konts, Mans-LMT konts, VID elektroniskās deklarēšanas konts, LETAs konts. Iespējams, drīz man būs konts Latvijas pasta Pasta norēķinu sistēmā.

Visiem šiem kontiem ir lietotāja vārdi un paroles. Un tagad iedomājieties pašu briesmīgāko- daļai no šiem kontiem ik pa laikam šīs paroles ir jāmaina. Vēl trakāk- dažos gadījumos man ir uzlikti stingri ierobežojumi, kādai ir jābūt manai nākamajai parolei.

Es sen vairs nezinu ar kādu lietotājvārdu katrā no šiem servisiem esmu reģistrējies. Daži no šiem kontiem ir piecus vai pat vairāk gadus veci. Šajā laikā ir mainījusies mana izpratne par to, ko un kā uzrādīt par savu lietotājvārdu un kādas paroles kādos servisos lietot. Mana nabaga sadalītā tīkla personība. Paldies dievam, lielu daļu ikdienišķo lietotājvārdu un paroļu atcerēšanos nodrošina mana Web pārlūkprogramma. Un tomēr man šķiet, kaut kas nav kārtībā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »