Cik daudz Latvijā lietojam internetu mobilajos pārlūkos?

26.11.2012 : Raksts pārcelts uz jauno mājvietu.

Vai standartizācijai jānozīmē Microsoft?

Šodien TV*Netā pamanīju Andra Anspoka viedokli par valsts IT sistēmu standartizāciju. Lai arī raksts nav tieši mērķēts kā atbilde atvērtā koda tehnoloģiju virzītāju argumentiem (tikai paskaidro konkrēti Rīgas Satiksmes izvēli IT sistēmu attīstību balstīt uz Microsoft produktiem), tomēr tajā ir pāris apgalvojumi, kas uzprasījās pēc dažiem spontāniem (iespējams- pārsteidzīgiem) un nevajadzīgiem (jo šī tēma ir tik nozelēta) komentāriem.

Bez komentāriem

2006.gada 5.aprīlī pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts Rīgā, K. Valdemāra ielā 33, rīko preses konferenci, kurā plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks iepazīstināti ar 2006. gada 2. janvārī izveidotās Elektronisko iepirkumu valsts aģentūras darbību.
…
2008. gads. Rīga, 27.okt., LETA. Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra (EIVA) tiks reorganizēta un tās funkcijas tiks nodotas Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, aģentūru LETA informēja īpašu uzdevumu ministre e-pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Izņem e-parakstu, lai pārliecinātos par savu nāvi

Izlasīju LETA ziņu un ahujel (tā visprecīzāk varētu raksturot manas izjūtas, atvainojiet):

Rīga, 18.jūl., LETA. Vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā “www.latvija.lv” pieejami jauni pakalpojumi, kas nodrošina iespēju operatīvi pārbaudīt, vai persona iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi.

Kāds varētu opēt un teikt, ka šādi e-pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi un svarīgi (kā rakstīts preses relīzē- slēdzot līgumus). Tas tomēr izskatās pēc tā, ka tiek radīti tie e-pakalpojumi, kurus realizēt bija visvieglāk, nevis tie e-pakalpojumi, kuri dotu kaut kādu reālu labumu iedzīvotājiem.

E-parakstu šie dīvainie e-pakalpojumi saulītē neiecels, tas nu ir fakts.

Jaunais Hanzanet.lv- pirmie iespaidi

Esmu pieslēdzies. Indīgi oranžais menu kopā ar lilā un koši zilo Eiropas dinamisko depozītu (reklāmas ir arī šeit) iebliež pa smadzenēm. Ar steigu iebīdu peli uz mazāk agresīva reklāmas karoga. Pirmais, ko gribas izdarīt- palielināt fontu pārlūkā, lai varētu normāli saskatīt to, pēc kā es nācu uz internetbanku. Vai “rūpīgi analizējot dažādu auditoriju vēlmes” noskaidrots, ka cilvēkiem tīk ļoti mazi burti? Vai tas tāpēc, ka tādējādi paliek vairāk vietas reklāmai? Vai tas ir domāts kā “ērtāka”, “personīgāka” vai “klientu vajadzībām piemērotāka”? Nesapratu.

E-pakalpojums par 30 tūkstošiem latu

Rīgas pašvaldība par nieka 30 tūkstošiem latu rīdzinieku naudas ir uzbliezusi e-pakalpojumu. Ne jau šādu tādu, bet ļoti “svarīgu” e-pakalpojumu- kā ikvienam izveidot mājaslapu. Es gan nesaprotu to:
– kāpēc ikvienam vajadzētu iemācīties izveidot mājaslapu?
– kāpēc ikvienam vajadzētu to darīt ar Microsoft Sharepoint Designer 2007?
– kāpēc ikvienam izveidoto lapu vajadzētu servēt ar Apache serveri?

Bet pats galvenais, ko nesaprotu- kurš izdomāja un nolēma, ka šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas uztrauc rīdziniekus un ka šis “e-pakalpojums” pēdiņās par 30 tūkstošiem latu ir jārealizē pirms citiem e-pakalpojumiem.

Skumjais stāsts par e-parakstu un e-pakalpojumiem

Šodienas Dienas Biznesā ir raksts par to, ka e-paraksta projekts Latvijas Pastam esot radījis 3 miljonus latu zaudējumus un ka LP grib tikt vaļā no e-paraksta tālākas uzturēšanas. Tas ir ļoti interesanti, ja ņem vērā to, ka:

• 2005. gada decembrī Latvijas Pasts ziņoja, ka Microsoft e-paraksta infrastruktūru piegādās par 1,174 miljoniem latu.
• 2006. gada 24. oktobrī publicēts paziņojums par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta un Latvijas Pasta līgumu par līguma piešķiršanu Latvijas Pastam par “Droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu un saistīto pakalpojumu iepirkumu”. Līguma summa (kuru jāsaņem Latvijas Pastam)- 1,4 miljoni latu.

Kā galveno iemeslu e-paraksta nerentabilitātei jaunais Latvijas Pasta vadītājs Ivars Krauklis min to, ka nav e-pakalpojumu, kuros e-parakstu būtu iespējams un nepiecieciešams izmantot. Šajā kontekstā ir vērtīgi atcerēties to, ka e-pakalpojumu ieviešanas termiņi nepārtraukti no mums attālinājušies:

• 2006. gada beigas
• 2007. gada vidus
• 2007. gada beigas
• 2008. gada marts
• 2008. gada jūlijs

Interesanti atskatīties uz saistīto jautājumu (daudzas saites vairs nestrādā).