Par atsaucēm publikācijās

16 11 2010

Ar gadiem aizvien vairāk tuvinos mizantropijai. Apgrūtināt citus ar savu burkšķēšanu šķiet nepareizi, tāpēc arī šis blogs pamatā ir kluss, ar retiem emociju izvirdumiem brīžos, kad veiksmīgi sakrīt mēness fāze un kaut kādi iekšējie bioritmi, lai taptu jauns ieraksts.

Ik pa laikam saņemos izlasīt kādu akadēmiskāku pētījumu. Tas ir noderīgs treniņš viegli aprūsējušām smadzenēm, lai piespiestu lasīt un iedziļināties, jo atšķirībā ikdienas informācijas plūsmas (kurai nepieciešamas paviršās skanēšanas prasmes) vai no daiļliteratūras, kurā viegli var izlaist rindkopu vai pat veselu lappusi, pētijumu materiāli ir koncentrēti un gandrīz katrā rindkopā ir vērtīga informācija vai atsauce uz pielietotajiem argumentiem vai faktiem.

Nav brīnums, ka pēc šāda treniņa, lasot kāda “eksperta” sacerētos tekstus, tā vien gribas norādīt uz faktu un atsauču trūkumu vai katrā teikumā un reizēm pat viss materiāls kopumā šķiet vien paviršs tēžu savārstījums.

Piemēram, kā šodien iepublicētajā materiālā Sociālie mediji valsts pārvaldei – lēti un efektīvi, bet nepieciešama atbildība vortālā Webradar (taisnību sakot, vortāla devīze- sociālo tīklu aizrautajiem jau iepriekš norāda, ka uz nekādu akadēmiskumu nevajadzētu cerēt). Vietas, kuras rada jautājumus, kurās prasītos pamatojums, links vai norāde uz avotu, izceltas sarkanā:

Sociālie mediji valsts pārvaldei – lēti un efektīvi, bet nepieciešama atbildība
Autors: Maija Celmiņa, komunikāciju eksperte

Sociālo mediju izmantošanai Latvijā valsts pārvaldei Latvijā ir vairākas priekšrocības, kur pats galvenais – sociālo mediju izmantošana ir lēta un efektīva; Latvijā ir salīdzinoši laba interneta pieejamība un izglītota sabiedrība e-pakalpojumos. Protams, uzreiz jāuzsver, ka sociālie mediji šobrīd neatsvērs visus tradicionālos medijus, ar tiem jāturpina strādāt tikpat intensīvi, taču jāizmanto tendences, ņemot vērā interneta komunikācijas un sociālo mediju pieaugošo ietekmi.

Šobrīd sociālos medijus lieto aktīvākā sabiedrības daļa, viedokļu līderi un žurnālisti, jo tas ir veids, kā iegūt informāciju ātri, kodolīgi un – kopā ar ekspertu reakciju. Tas ļauj ātri iztestēt sabiedrības reakciju, novērst iespējamus pārpratumus un sagatavoties uzbrukumiem. Sociālo mediju diskusiju rezultāti aizvien biežāk parādās tradicionālos medijos kā jau noformulēti viedokļi, kas ir papildus iemesls šo komunikāciju veidu uztvert nopietni un ar atbildību.

Komunikāciju tendences

Šobrīd Latvijā sociālo mediju izmantošanā var izšķirt trīs galvenās tendences:

1. Sociālie mediji tiek izmantoti kampaņveidīgi – izmantojot iemeslus informācijas uzplūdiem, taču tikpat pēkšņi arī pazūdot no redzesloka līdz nākamajai kampaņai. Tas uzskatāmi bija redzams priekšvēlēšanu periodā, kad aktivitāte bija liela, pat uzbāzīga, bet līdz ar vēlēšanām aktivitāte krasi noplaka;

2. Sociālos medijus izmanto tikai kā linku, lai popularizētu oficiālajā mājas lapās publicētu informāciju, bet – nav iesaistīšanās diskusijās, netiek veidots jauns saturs, sniegti ekskluzīvi komentāri;

3. Tiek izmantota iespēja operatīvi sniegt informāciju par aktuālo, veidots jauns saturs, atbildēts uz jautājumiem turpat sociālajā medijā, radītas savas ziņas, pievienoti linki ar informāciju ne tikai uz savu mājas lapu, kur publicēta oficiālā informācija, bet arī linki uz informāciju par citu valstu pieredzi attiecīgā jautājuma risināšanā, kas Latvijā varētu būt noderīga pieredze.

Kā atpazīt labos un sliktos piemērus?

Valsts pārvaldes labākie piemēri sociālo mediju izmantošana ir iestādēs, kur izprasta iespēja šādi operatīvi izplatīt informāciju par aktualitātēm – jebkura preses paziņojuma sagatavošana, saskaņošana, izsūtīšana medijiem un tā publicēšana ziņu aģentūrās aizņem krietni vairāk laika nekā 140 zīmes Twitter; preses paziņojumam tiek patērēta vidēji stunda, bet Twitter ieraksts prasa trīs minūtes.

Labākos piemērus raksturo arī informācijas dažādība – nevis tikai linki uz oficiālajiem paziņojumiem, bet arī – fotogrāfijas operatīvi no notikumu vietas, video komentāri, viedokļi par aktuālo un atbildes uz jautājumiem, kas interesē daudzus un ļauj precīzi uztvert lietas būtību vai ātri novērst pārpratumus.

Veiksmīgas ir tās iestādes, kur papildus sabiedrisko attiecību speciālistiem sociālos tīklus izmanto arī iestādes vadītāji, īpaši tad, ja iepriekš iestādē savstarpēji vispirms izdevies vienoties par katra kompetences jomām un papildināt vienam otru, nevis tikai atkārtoties.

Būtiski, lai komunikācija sociālajos tīklos būtu atbildīga – šeit auditorija ir prasīga un neapmierināsies tikai ar vienpusēju informāciju, tāpēc nepieciešams spēt operatīvi sniegt atbildes uz jautājumiem un monitorēt sociālo vidi, lai spētu reaģēt uz attiecīgajiem komentāriem.

Labākos piemērus var atpazīt arī pēc tā, cik veiksmīga ir iestādes iekšējā komunikācija – bez tās grūti veidot veiksmīgu ārējo komunikāciju, bet ilgtermiņā neiespējami to veikt sociālos medijos – ja darbiniekiem nebūs izskaidrotas prioritātes un mērķi, tad sabiedrisko attiecību speciālista cītīgi veidotā sociālo mediju komunikācija sabruks pie pirmā darbinieku komentāra, kas, visticamāk, būs anonīms.

Kā vienu no labākajiem un pirmajiem piemēriem jāizceļ Ministru kabineta Komunikāciju departamenta darbs, kas izveidojis gan Twitter kontu, gan Flickr operatīvi publicējot informāciju un fotogrāfijas par valdības darbu. Līdzīga pieredze ir Saeimai, Ārlietu ministrijai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Labs piemērs ir arī Nacionālie bruņotie spēki, kas izmanto plašu artilēriju – Twitter, Flickr, draugiem.lv, Facebook un Youtube, turklāt izvēloties vienotu zīmolu – „Latvijas armija”, tādējādi komunikāciju vadot ļoti mērķtiecīgi.

Runājot par sliktajiem piemēriem – galvenais būtu uzsvērt ne tikai kļūdas sociālo mediju izmantošanas neregularitātei, bet arī atbildību – uzsākot komunikāciju arī šajos medijos, ir jāvelta laiks, lai atbildētu uz jautājumiem, lai profesionāli reaģētu sniegto informāciju. Iestāžu vadītājiem jāizsver, kā staigāt pa plāno ledu – no vienas puses: sociālo mediju aktīva izmantošana, no otras – atceroties par saviem darba pienākumiem un tradicionālo komunikāciju ar savu komandu un darbiniekiem, kuru nevar atsvērt tviterošana.

Sliktos piemērus var atpazīt pēc šādām pazīmēm:
• aktīva komunikācija tikai par labām ziņām, bet ignorance par grūtām tēmām – sociālos medijos liekulību noslēpt visgrūtāk;
• pārāk aktīva komunikācija sociālos portālos darba laikā agri vai vēlu radīs jautājumus par tiešo uzdevumu izpildes kvalitāti un noslogotību vispār, īpaši, ja komunikācija nav aktīvista darba pienākums;
• nespēja precīzi argumentēt 140 zīmēs;
• nespēja operatīvi sniegt atbildes, kamēr tēma vēl karsta;
• pieejamība sociālos tīklos, bet norobežošanās no medijiem reālajā dzīvē jeb darba gaitās;
• aizraušanās tikai ar oponentu viedokļu apkarošanu, bet nepievēršot pietiekamu uzmanību praktiskas un pakalpojumu saņēmējiem noderīgas informācijas publicēšanai.

Pasaules labākā pieredze

Pasaulē sociālie mediji tiek izmantoti ļoti aktīvi, tos izmanto gan valdības, gan lielās organizācijas, gan valstu līderi. Būtiska nozīme ir informēt par aktuālo, taču tikpat liela nozīme tiek pievērsta oponentu taktikai un argumentiem – piemēram, nesen Eiropas Komisija atklāja, ka tviterī kāda organizācija veic lobēšanas aktivitātes, izmantojot spekulatīvu informāciju, ko uzreiz varēja atspēkot, sagatavojot komisāra publisko paziņojumu par šo jautājumu un līdz ar to neitralizējot uzbrukumus. No valsts pārvaldes Eiropas pieredzes kā labu piemēru jāizceļ Eiropas Savienības gaisas telpas Twitter konts, kas efektīvi menedžēja vulkāna izraisīto aviokrīzi, lai sniegtu tūkstošiem pasažieru informāciju par lidojumiem. Otrām kārtām, jāmin Eiropas Parlamenta Facebook profils, kas starp pasaules parlamentiem ir absolūts līderis – tas viennozīmīgi cieši saistīts ar konta uzturētāju profesionalitāti, jo šeit tiek meklētas jaunas iespējas, kā aktivizēt deputātu un vēlētāju komunikāciju.

Vairākas lielās organizācijas un līderi pieļauj tādas pašas kļūdas kā Latvijas kolēģi – aktivitātes sociālajos medijos ir neregulāras, tāpēc sekotāju loks dinamiski mainās, strauji samazinoties. Būtiski, lai valstu līderi censtos sniegt ekskluzīvu informāciju jeb radīt klātbūtnes efektu, kas, piemēram, izdodas Krievijas prezidentam ar fotogrāfijām no vizītēm. Savukārt ASV prezidents aktīvi komunicē, aktualitātēm izmantojot 1-3 mini video blogus, kas ir pateicīgs formāts sociālajiem medijiem.

Kā sākt?

Lai sāktu komunikāciju sociālajos medijos, jāapzinās, ka šo mediju iespējas ir ātrums, nepastarpināta informācija un tūlītēja sabiedrības reakcija, bet šeit komunikācijā atbildība jāuzņemas, lai informāciju sniegtu sabiedrībai noderīgu un precīzu, bet uz jautājumiem un notikumiem spētu nodrošināt profesionālu un operatīvu reakciju. Rezultātus iespējams sasniegt tikai tad, ja komunikācija ir regulāra un atraktīva – kodolīgi un interesanti noformulēta, nevis tikai citāts no nogludināta preses paziņojuma jeb kalendāra ieraksta pārpublicējums.

Tas tomēr ir tik dīvaini, ka joprojām internetā- medijā, kas radīts saišu un atsauču lietošanai, sākot ar ziņu portāliem un avīžu interneta lapām un beidzot visjaunākajiem projektiem, kas orientēti uz sociālo tīklu auditoriju, tik bieži nākas lasīt vecos labos plakanos tekstus.

Iedvesmai- Journalist blogging and commenting guidelines no Guardian.

Advertisements

Darbības

Information

One response

17 11 2010
Maija Celmina

Paldies par komentāru, galvenais – šis ir viedoklis nevis zinātniska publikācija, taču piekrītu, ka vismaz dažas atsauces daļai lasītāju būtu svarīgas, tāpēc:

– sociālie mediji ir lēti un efektīvi/ secinājums veidots analizējot patērētā darba laiku, cilvēkresursus un ietekmi uz publikāciju skaitu, mērķauditorijas informētību. Analizēju piemērus no komunikācijas valsts pārvaldē ziņām konkrētos gadījumos, izmērot publicitātes apjomu, raksturu;

– interneta pieejamība LV un izglītotība par e-pakalpojumiem/ nu šis ir pieejams SM mājas lapā un citos resursos, kur LV statistika, salīdzinājums ar citām valstīm, ja nepieciešami linki, faili – labākais avots Latvijas Interneta asociācija utml.;

– tendences sociālos medijos/ par to ļauj spriest analīze par uzņēmumu mārketinga budžetiem, to sadalījumu un dinamiku attiecībā uz interneta medijiem un sociālo tīklu izmantošanu, tai skaitā to izmantošanu klasiskajās mārketinga kampaņās – piemēri no reģiona, nevis tikai LV;

– sabiedrības aktīvākā daļa/ secinājums analizējot sekotājus Twitter/ Facebook valsts pārvaldē LV, salīdzinot ar viedokļu līderiem tradicionālajā vidē;

– viedokļi tradicionālajos medijos no Twitter ierakstiem/ vairāki piemēri LTV, LA, žurnālos un portālos – esmu sekojusi atsevišķām tēmām, kas aktuālas valsts pārvaldē;

– 3 min twitter ierakstam/ fiksēts laiks valsts pārvaldes iestādē ar salīdzinoši sakārtotu organizāciju, kur nepieciešams laiks saskaņojot tekstu un publicējot, otrs laiks – preses ziņa arī fiksēts šādā organizācijā, izskatot vidējo abos gadījumos;

– prasīga auditorija/ analizētas sekotāju dinamikas maiņas vairākiem valstu līderiem 3 mēnešu posmā;

– EK piemērs/ šī precīza publiskošana neatbilst EK politikai, tas ir lobēšanas piemērs, kur būtiskākais ir tieši struktūra sociālo tīklu izmantošanai nevis konkrētajam gadījumam. Piemērs no šī gada oktobra.




%d bloggers like this: