Vai standartizācijai jānozīmē Microsoft?

13 08 2009

Šodien TV*Netā pamanīju Andra Anspoka viedokli par valsts IT sistēmu standartizāciju. Lai arī raksts nav tieši mērķēts kā atbilde atvērtā koda tehnoloģiju virzītāju argumentiem (tikai paskaidro konkrēti Rīgas Satiksmes izvēli IT sistēmu attīstību balstīt uz Microsoft produktiem), tomēr tajā ir pāris apgalvojumi, kas uzprasījās pēc dažiem spontāniem (iespējams- pārsteidzīgiem) un nevajadzīgiem (jo šī tēma ir tik nozelēta) komentāriem.

Visas sistēmas varētu sadalīt divās kategorijās. Vienas ir nebūtiskas, nelielas, pagaidu sistēmas, un tās bieži tiek būvētas pēc iespējas ātrāk, vienkāršāk un reizēm pat bez budžeta. Tad, tāpat kā savā ikdienā, izmantojam visu, kas mums atrodas pa rokai.

Otras ir nopietnas būves, kā mājas. Kad ceļam lielu māju, kas būs viesnīca vai rūpnīca, tur tiek nopietni piestrādāts. Tiek izmantoti vairs ne tādi līdzekļi, ko mēs varam atrast pa rokai, bet rūpnieciskas metodes. Šodien tie produkti, kas ir maksas un kuru izstrādē ir ieguldīti ļoti lieli līdzekļi un par kuriem tiek prasīta, varētu cerēt, taisnīga samaksa, ir ideāli piemēroti lielu sistēmu būvniecībai. Tur tādi amatnieciski ražojumi īsti labi neiederas.

Šis ir ļoti skaists un būtībā demagoģisks paņēmiens. Sadalīt sistēmas nopietnajās un nenopietnajās un sasaistīt komercproduktus ar “nopietnajām”. Vai piemēram, Google meklētājs un citi Google produkti ir nenopietna, pagaidu sistēma? Vai Amazon ir amatniecisks ražojums?

Tāpat mēs varam atrast ikdienas vajadzībām labus produktus no atvērtā koda, un vairums no šiem produktiem ir labi piemēroti individuālai lietošanai – par to nav šaubu, un par to katrs pats var pārliecināties. Tie arī neapšaubāmi labi strādā ar vienkāršiem dokumentiem. Sarežģītākiem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta deklarācijas, diemžēl izvēles iespējas ir mazas – tad ir jālieto tas produkts, ar ko tas ir radīts, piemēram, Microsoft Word formas.

Tas pats piegājiens- vienkāršais vs sarežģītais. ĻOTI labs jautājums- kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta deklarācijas (tāpat kā daudzu citu valsts iestāžu dokumenti) ir Microsoft Word formātā? Kāpēc ir izdarīts tā, ka “diemžēl izvēles iespējas ir mazas”?

Atsevišķs jautājums, kas mani vienmēr ir interesējis ir tieši par Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējām nodokļu deklarācijām fiziskām personām – kapēc tās ir tieši Word, nevis Excel formā, kas ļautu deklarācijas formā sarakstītās matemātiskās darbības veikt automātiski? Vai Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki nelieto Excel?

Lielos uzņēmumos, kur biroja programmatūru neizmanto individuālam darbam, bet kopā ar visu uzņēmuma informācijas sistēmu, ieviešanas izmaksas Microsoft risinājumiem var būt lētākas nekā atvērtā koda risinājumiem.

Man nav viedokļa par Rīgas Satiksmes pieņemto lēmumu balstīties uz Microsoft platformu, ļoti iespējams, ka tā ir vislabāka izvēle. Varu tikai cerēt, ka visi par un pret patiešām tika izsvērti un izmaksas objektīvi aprēķinātas arī alternatīvām. Jo, atšķirībā no privātuzņēmuma, Rīgas Satiksmi finansē katrs rīdzinieks ar samaksātajiem nodokļiem un  izmantojot sabiedrisko transportu.

Runājot par valsts informācijas sistēmām un izmantotajām tehnoloģijām varu tikai piekrist Andrim, ka tām vajadzētu būt pēc iespējas standartizētām. Un standartizējot, vajadzētu balstīties uz vīziju par valsts IT sistēmu turpmāko attīstību, uz aprēķiniem balstītu alternatīvu izvērtēšanu un atklātu diskusiju. Taču, būsim reāli, visi nekad nebūs apmierināti :)

Advertisements

Darbības

Information

5 responses

13 08 2009
Kaspars

vidējā LV politiķa vīzija = māja pie Baltezera un pagalmā pāris s-klases mersedesi

IT vīzija tiek pielāgota tam :)

14 08 2009
Gints Plivna

Umm, man bieži ir nesaprotama viena lieta – kāpēc cilvēki Latvijā tik ļoti mīl piesaukt Googli? Ja godīgi, tā arī nesapratu kādā sakarā tā ir minēta šeit. Cik man nācies lasīt, tad tā izmanto speciālu google failu sistēmu un kaut ko līdzīgu speciālai db. OK droši vien tajās ir kādi aizmetņi no kaut kā jau gatava, bet šie abi produkti 100% ir custom made risinājumi (negribās ticēt, ka lēti darbaspēka izmaksu ziņā) un pielietojami diezgan šauram lokam vajadzību.
To visu ievērojot, kāda macība mums Latvijā no tā būtu jāņem vērā? Ka nevajag paļauties uz esošiem dārgiem produktiem un izstrādāt savus, kas ļoti labi risina mūsu specifiskās vajadzības? Vai ar šo piemēru tomēr bija domāts kaut kas cits?

15 08 2009
jk

Gint: Google piemērs izmantots, lai apliecinātu, ka arī izmantojot atvērtas tehnoloģijas (nevis Andra minētos “rūpnieciskas metodes un produktus, kas ir maksas”) tiek radītas “nopietnas būves”. Vairāk par Google izmantotajiem risinājumiem var palasīties:
http://www.eweek.com/c/a/IT-Infrastructure/Google-Keeps-Close-Eye-on-Open-Source/

Es kategoriski iebilstu pret Andra dalījumu vienkāršs-nenopietns (varam izmantot opensource) vs nopietns-sarežģīts (tātad maksas, domājot Microsoft). Diemžēl tieši šī retorika tiek gadiem potēta mazāk saprotošo lēmēju pauros un manuprāt, tā ir vistīrākā demagoģija. Bet varbūt man tikai tā liekas?

15 08 2009
Gints Plivna

OK tieši tā piekrītu, ka nopietnus pasākumus var izdarīt abejādi, ja vien zināšanu un prāta pietiek. Tikai man personīgi nepatīk, ka arī opensources atbalstītāji parasti noklusē to faktu, ka viņu skaļi sludinātajos pasākumos, tai skaitā googlē, ir ieguldīts nevājš darbs, kas nevāji izmaksā. Par to pašu googli var paskatīties par google failu sistēmu http://labs.google.com/papers/gfs.html , googles bigtable http://labs.google.com/papers/bigtable.html un google klāsteri http://research.google.com/archive/googlecluster.html kas visi, protams, nav radušies tukšā vietā, bet tai pašā laika prasījuši gana gudrus prātus un daudz darba. Attiēcīgi demagoģija itin bieži ir arī no opensourcistu puses kā minimums noklusējot pievienojamo darba apjomu. Es personīgi pieturos pie domas, ka jālieto tas, kas sanāk no visādiem viedokļiem vislētākais, tiesa gan reālajā dzīvē ne vienmēr sanāk tai sekot ;)

16 08 2009
eena007

*yawn*




%d bloggers like this: