Skumjais stāsts par e-parakstu un e-pakalpojumiem

7 04 2008

Šodienas Dienas Biznesā ir raksts par to, ka e-paraksta projekts Latvijas Pastam esot radījis 3 miljonus latu zaudējumus un ka LP grib tikt vaļā no e-paraksta tālākas uzturēšanas. Tas ir ļoti interesanti, ja ņem vērā to, ka:

  • 2005. gada decembrī Latvijas Pasts ziņoja, ka Microsoft e-paraksta infrastruktūru piegādās par 1,174 miljoniem latu.
  • 2006. gada 24. oktobrī publicēts paziņojums par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta un Latvijas Pasta līgumu par līguma piešķiršanu Latvijas Pastam par “Droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu un saistīto pakalpojumu iepirkumu”. Līguma summa (kuru jāsaņem Latvijas Pastam)- 1,4 miljoni latu.

Kā galveno iemeslu e-paraksta nerentabilitātei jaunais Latvijas Pasta vadītājs Ivars Krauklis min to, ka nav e-pakalpojumu, kuros e-parakstu būtu iespējams un nepiecieciešams izmantot. Šajā kontekstā ir vērtīgi atcerēties to, ka e-pakalpojumu ieviešanas termiņi nepārtraukti no mums attālinājušies:

Interesanti atskatīties uz saistīto jautājumu (daudzas saites vairs nestrādā).

Advertisements

Darbības

Information

4 responses

7 04 2008
wadims

He, bet no paša gala es zināju ka tā ir tikai naudas izrkāpšana, nebrīnītos ja arī Šlesers tur būtu pielicis roku – pēc savējā principa 1/3 viņam kabatā. Tā viņš realizē savus projektus.

7 04 2008
AK

Pagaidām par e-paraksta lietošanu ir dzirdēts saistībā ar ierēdņu ienākumu deklarācijām un sūdzību rakstīšanu valsts iestādēm. Turklāt e-pakalpojumiem tiešā veidā ir maz sakara ar e-parakstu. VID elektroniskā deklarēšana laimīgi strādā bez visādiem LP e-parakstiem, piemēram. Savukārt likumdošana nav līdz galam sakārtota, lai valsts un pašvaldību iestādes spētu normāli darboties ar to.

Un man kā pilsonim, kurš ikdienā lieto MacOS un iWorks e-paraksts ir praktiski nelietojams dēļ MS tehnoloģijām, pat ja izdomātu kādu praktisku jēgu no tā.

Šajā sakarā drīzāk ir jājautā, kāpēc valdība mēģina palikt atkarīga no Microsoft, kas mēģina ielīst it visur — e-pārvaldē, e-izglītībā, e-veselībā utt. Vismaz šajā gadījumā būtu ņēmuši piemēru no Eiropas savienības, kas tikko lika Microsoft nomaksāt sodanaudu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lai arī šādām soda naudām nepiekrītu, tomēr tāda MS monopola radīšanu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, atbalstu vēl mazāk.

20 04 2008
ghey

Par pēdējām divām atkāpēm piekrītu Krustam. Pirmajā atkāpē saskatāma nekompetence jomā, kuru Krusts itkā pārstāv. Ar ko atšķiras digitālais paraksts no paroles jau nu vajadzētu zināt.

Raksta autors manipulē ar divām summām. 1.17miljoni, kuri tika samaksāti par MS infrastruktūru un 1.3miljoni, kuri tika iegūti no EPS. Lieta jau tāda, ka sekretariātam tika pārdotas veidkartes ar lasītājiem, kas arī sastādīja lielāko summas daļu, tapēc peļņa no šī darījuma ir minimāla.

Tas ko Kraukļa kungs neapjēdz mētājot pirkstus pa gaisu, ir tas, ka ja kādreiz arī elektroniskais paraksts uzņems apgriezienus, tad Latvijas Pasts ar saviem šīsdienas pakalpojumiem kļūs nevajadzīgs. To vajag atcerēties pirms e-paraksta pasākumu uzdāvināt kādam citam.

20 04 2008
jk

ghey: Ar skaitļiem un faktiem nav iespējams manipulēt, kādu nu tie ir, tādi nu ir- tas tajos ir skaistākais. Fakts ir tāds, ka e-paraksta projekta neveiksmi noteica tirgus ekonomikas pamatu ignorēšana- netika radīta ne lietotāju bāze (piem. id kartes ar integrētu e-parakstu veidā, ļaunas mēles melš, ka ĪUMEPL neesot nopircis pat solītos 50 tūkstošus valsts sektora darbiniekiem, ne superpielietojums(pakalpojumi, kuros e-parakstu pielietot). Un žēl, ka tie, kas lemj par šadiem projektiem, to nesaprot (lai gan banku pārstāvji pilnīgi skaidri to norādīja piem paša LP rīkotajā konferecē).

Savukārt par skaitļiem, kas izbrīna- tie ir tie Kraukļa minētie miljoni gadā, kas esot zaudējumi no e-paraksta infrastruktūras uzturēšanas.




%d bloggers like this: