Ja ieraugi IT konsultantu, met viņam ar akmeni!

24 10 2007

Rinalds Sluckis, uzsākot savu nozare.lv blogu, savā pirmajā apcerējumā ķēries pie informācijas sistēmu izstrādes kā visa ļaunuma saknes un apcerējis gatavos risinājumus kā medikamentus visām dzīves situācijām. Respektējot Rinalda interesi izplatīt gatavos risinājumus, atļaušos viņu koriģēt.

Bezatbildīga naudas izšķiešana sākas mirklī, kad valsts/pašvaldību iestāde (līdz šim neesmu novērojis šo tendenci privātajā sektorā) veic “mazo” iepirkumu par summu maķenīt zem 10 tūkstošiem latu (lai nevajadzētu izsludināt konkursu) un deleģē atbildību par prasību definēšanu tā saucamajiem “konsultantiem”. “Konsultants” veic nelielu iedziļināšanos, veic dažas intervijas, izlasa dažus dokumentus un uzģenerē aptuveni 250-300 lpp. papīru, no kuriem 1/3 daļa ir konkrētajai iestādei unikāla satura un pārējās 2/3 ir tufta no “konsultanta” iepriekšējā projekta, kas sastāv no dažādu IT standartu fragmentiem un nejēdzīgi pārtulkotiem terminiem, tādām prasībām kā “atskaitēm jābūt elastīgām” un satura rādītājiem vismaz 10 dažāda veida dokumentiem, kurus noteikti (nez kāpēc) vajadzētu prasīt kopā ar sistēmu.

Iestādes cilvēki šo materiālu (īpaši neapspriežot to ar nevienu no gala lietotājiem, kuriem IT sistēma patiesībā nepieciešama) pievieno konkursa nolikumam (“konsultanti” ir iedevuši arī nolikuma paraugu no saviem iepriekšējiem projektiem) un startē gaisā publisko iepirkumu. Visas “konsultanta” ieteiktās prasības, protams, ir obligātas (nu un kas, ka tā būs dārgāk, tā tak ir valsts/pašvaldības nauda).

Konkurss paliek konkurss- tie kas uzskata, ka viņiem ir pietiekami labas attiecības ar iestādi, raksta piedāvājumus un…saprot, ka lai pilnībā izpildītu obligātās prasības, nav vērts piedāvāt gatavu risinājumu, jo tas vienkārši maksās dārgāk (piedzīt to pie “obligātajām” prasībām). Nerunāsim par tiem 10 dokumentiem (vidēji 600-1000 lpp kopapjomā), kuri veidos apmēram trešdaļu no kopējās sistēmas izmaksām, par idiotisko piedāvājuma struktūru un formu, ko prasa nolikums un “nefunkcionālajām” prasībām, kuras pieprasa to, ko pamatoti būtu darīt tikai kodolreaktora vai kosmosa kuģa vadības informācijas sistēmas izstrādē.

Pēc tam tiek izvēlēts laimīgais uzvarētājs, kuram paveicies neapd..taisīties ar visu prasību izpildes nosolīšanu, tiek noslēgts līgums un sākas projekts. Beidzot kāds paprasa gala lietotājiem- ko tad īsti vajadzēja. Nereti tiek konstatēts, ka tā vietā, lai izpildītu konkrētā personāža iegribas, prātīgāk būtu vienkāršot vai standartizēt procesu un prasības. Dažreiz izrādās, ka būtu bijis prātīgāk izmantot standartizētu IT risinājumu, citreiz tiek konstatēts, ka būtiskās prasības un vajadzības ir pavisam citas (bet nu lai gadījumā Valsts Kontrole neizčakarētu, tomēr vajadzēs arī visus 10 citādi nevajadzīgos papīrus, kurus nelasītus iestāde iekraus plauktā mūžīgai aizmirstībai).

Gataviem IT risinājumiem ir trūkumi. Informācijas sistēmu izstrādei ir trūkumi. Izvēloties informācijas sistēmu risinājumu un tā realizācijas veidu, ir jādomā ar galvu, ar savu galvu. Domāšanu un lemšanu šajā jautājumā nevar deleģēt cilvēkam, kurš pats nekad nav ieviesis izstrādātu informācijas sistēmu un pats nekad nav ieviesis gatavu informācijas sistēmu.

Ko es vēlējos ar šo pateikt- koku jāzāgē ar zāģi un zarus jācērt ar cirvi, nevis jāpasludina, ka zāģis ir slikts (jo grūti ar to zāģēt zarus) un tāpēc labāk turpmāk vienmēr izmantosim cirvi – dažādiem uzdevumiem ir jāizmanto dažādi instrumenti. Un svarīgi saprast, kuros gadījumos, katrs intruments ir efektīvākais. Un ja tu esi pats neesi speciālists instrumentu izvēlē, prasi kādam kurš tāds ir, tikai pārliecinies vai šis speciālists pats mežā ir bijis un kokus cirtis (vai tikai izlasījis trīs grāmatas par mežu un uzrakstījis sūdīgu bakalaura darbu par koku ciršanas metafiziskajiem aspektiem).

Atvainojos visiem profesionālajiem IT jomas konsultantiem par pārspīlēto virsrakstu :)

Advertisements

Darbības

Information

4 responses

24 10 2007
Edgars Koronevskis

tur nu es arī piekrītu, man šodien bija līdzīgas domas – katram risinājumam ir savas priekšrocības un trūkumi un nevar izvērtēt, kas kuru reizi ir labāk. Pielāgoties gatavai sistēmai, vai tomēr veidot sistēmu atbilstoši tieši sava uzņēmuma biznesa procesiem un vajadzībām.
te nu arī piekrītu, ka lielā mērā ir jautājums par to, cik dziļi un atbilstoši situācijai ir veikta pirms projekta izpēte, lai atrastu ne tikai atbildes, bet atbildes uz pareizajiem jautājumiem.

25 10 2007
Agris Krusts

Vienmēr jau ir jāskatās kādas ir alternatīvas. Augšā esi aprakstījis normālo praksi Latvijā, bet nevarētu arī teikt, ka pie tās savu roku nav pielikušas firmas, kas izstrādā visas tās sistēmas, kurām konsultanti raksta specifikācijas un nolikumus. Ja jau tā tas notiek, tad tas ir izdevīgi visām pusēm. Gatavu produktu gadījumā jau nebūtu savādāk — tie paši 10k iepirkumi, kur tie paši konsultanti rakstītu tos pašus dokumentus ar tām pašām problēmām.

Bet par gataviem risinājumiem runājot — šobrīd tie maksā pietiekami maz un ir pieejami organizācijām ar nelielu budžetu: visi CRM, ERP un citi kolaborācijas rīki ieskaitot e-pastu var tikt nopirkti pa ļoti saprātīgu naudu, ja ir vēlme pielāgot savus iekšējos procesus tiem un nav iebildumu, ka visi dati glabājas kaut kur pie pakalpojuma sniedzēja un ir pieejami no Interneta.

Jebkurā gadījumā, tirgus visu nostādīs pareizās vietās, līdz ar to sākumā minētais Rinalda Slucka apcerērējums ir diezgan bezjēdzīgs. Ja viņam ir vēlme kaut ko darīt, tad var doties un pārdot valsts un pašvaldību iestādēm viņa minētos gatavos risinājumus. Visarīga filosofēšana par to, kas ir pareizi un kas nav ir diezgan bezjēdzīga, kamēr tas nav attiecināts uz konkrētu klientu, kur var redzēt cik maksā viens risinājums un cik otrs. Tas ir tā pat kā atvērtā koda atbalstītāju vaimanas par ļauno Microsoftu un to, ka nez kāpēc izvēlas to, nevis bezmaksas risinājumus. Savukārt es kā konsultants nēesmu saticis nevienu klientu, kurš nebūtu gatavs atteikties no MS risinājumiem, ja atvērtais kods piedāvātu visu, ko MS un lētāk.

26 10 2007
Ģirts Karnītis

Pēc tikšanās ar virkni konsultantiem (15 gadu pieredze IT jomā, šajos gados man tikai 1 reizi ir bijusi situācija, kad klients piesaistīja tiešām kompetentu konsultantu), man ir radies diezgan nelāgs priekšstats par daudziem cilvēkiem, kas sevi sauc par IT konsultantu. Apmēram 80% tā saucamo IT konsultantu (un arī IT auditoru, t.sk. no lielajām auditorkompānijām) ir vai nu bez IT izglītības vai bez reālas pieredzes reālos IT projektos. Šo konsultantu galvenā pozitīvā īpašība ir uzvalks, balts krekls, šlipse un ādas portfelīts. Tāpēc arī nav brīnums, ka viņu producētie dokumenti ir pēc būtības bezjēdzīgi, jo, izlasot kādu dokumentu, viņi spēj pateikt, vai dokumenta struktūra atbilst kādam LVS standarta, bet nav spējīgi pateikt, vai dokuments pēc būtības ir saturīgs.
Kas ir pats sliktākais – šī situācija apmierina visas iesaistītās puses, jo:
1. Pasūtītājam (valsts iestādei) problēmu gadījumā ir uz ko nogrūst vainu – “Mums konsultants sakonsultēja”.
2. Piegādātājam ir pietiekoši vienkārši iestāstīt tam konsultantam, ka jebkāda draza, kas ir piegādāta, atbilst visaugstākajiem standartiem un dara tieši to, ko vajag klientam.
3. Konsultants ne par ko neatbild, var īpaši neiespringt veicot savas konsutlācijas un producējot papīrus, bet naudiņa nāk.

Secinājumi – ja vajag (gribas) piesaistīt konsultantus, tad nevajag mest ar akmeni, bet gan no sākuma noskaidrot šī konsultanta vēsturi – izglītību un reālo darba pieredzi ne tikai konsultējot, bet arī sistēmu izstrādē / ieviešanā

26 10 2007
Gints Plivna

Nu nevajadzētu visu uzgāzt tikai IT konsultantiem, pie reizes būtu interesanti uzzināt kāpēc valsts/pašvaldību iesātžu vadītāji:
1) nepaskatās paši, ko konsultants ir saģenerējis vai neuzdod to kādam savam darbiniekam;
2) pat ja paskatās vai uzdod, tad nez kāpēc tādu vai citādu iemeslu dēļ aizmirst, ka pašiem ar to prasību rezultātā uztaisīto brīnumu būs jāstrādā;
3) piedāvājuma rakstīšanas laikā maksimāli tādu vai citādu iemeslu dēļ slēpj informāciju, Dievs pasargā rādīt kādu atskaiti vai jebkādu citu doku no pieprasītajiem 20 nezināma veida atskaitēm;
4) PPS akceptēšanas laikā neko nelasa un neinteresējas par to kas būs;
5) tā kā prasīts parasti ir vispirms pilns PPS, izmaiņas paredzētas maz vai nemaz, par iterācijām neviens neko parasti nav dzirdējis, tad iegūst konsultanta + izpildītāja priekšstatu par biznesu, bet nevis sev nepieciešamo produktu.

Potenciālie iemesli manuprāt ir šādi:
1) nekompetence un stulbums, piedodiet par izteicienu;
2) zināmas intereses, jo kā zināms Latvija ir maziņa un daudzi viens otru pazīst;
3) sajūta, ka tā nav mana nauda, to ļoti nesen atkal atgādināja VK galvenā kontroliere starp citu.

Tai pašā laikā pilnībā atzīstu, lai cik tas nebūtu dīvaini, ir nācies sastapties arī ar zinošiem un saprātīgiem valsts iestāžu pārstāvjiem, diemžēl tādi ir stingrā mazākumā :(




%d bloggers like this: