Latvijas Pasta e-paraksta konference

13 10 2006

Prieks, ka Latvijas Pasts aktīvi ķēries pie e-paraksta popularizēšanas- tas patiešām ir ļoti svarīgi, pat neskatoties uz to, ka vēl viss līdz galam nav izdarīts un viss līdz galam vēl nav skaidrs. Konference šodien notika viesnīcā Latvija un tās apmeklējums bija bez maksas. Kas nepieteicās, pats vainīgs.

Zemāk par to, kas man konferencē likās interesants vai uzmanības vērts + šādas tādas pārdomas:

Uzmanības un pārdomu vērtas man škita divas (nedaudz piesardzīgas) prezentācijas no Uzņēmumu reģistra un Hansabankas. UR galvenais valsts notārs aicināja padomāt par to vai Latvijas Pasta darbinieki ir pietiekami sagatavoti (un aprīkoti ar nepieciešamo tehniku un informācijas sistēmām) atpazīt viltotus dokumentus un pārbaudīt elektroniskā paraksta prasītāja identitāti- lai arī elektronisko dokumentu likums šobrīd neļauj ar elektronisko parakstu parakstīt atseviškus dokumentu veidus (piem. nekustamā īpašuma īpašumtiesību maiņas, mantojuma līgumus u.c.), plašāk ieviešoties elektroniskajam parakstam, patiesā e-paraksta lietotāja identitātes pārbaude kļūs ļoti būtiska. Izrādās, pat zvērināti notāri pilnvarojumus uzņēmumu dibināšanai reizēm izsniedz uz viltotu dokumentu pamata, pietiekami nepārliecinoties par personu identitāti.

Ģirts Bērziņš no Hansabankas pieskārās jautājumam, kas arī man palicis neskaidrs. Kā Latvijas Pasts ir iecerējis pārraut apburto loku: nav lietojumu->nav iemesla lietot e-parskatu->nav e-paraksta lietotāju->nevienam nav intereses veidot lietojumus? Kas būs e-paraksta veiksmes lietojums (killer application)? Mūsu kaimiņvalsts Igaunija izvēlējās radīt pamatīgu e-paraksta lietotāju bāzi, ieviešot identifikācijas kartes ar subsidētu e-parakstu, taču joprojām e-paraksta lietošana atpaliek no alternatīvajiem identitātes apliecināšanas veidiem (piem. internetbanku autorizācijas). Ģirts padalījās ar to, kāds bija maksājuma karšu ieviešanas process Latvijas bankās un secināja- cilvēku ieradumus mainīt ir grūti un bez pietiekamas motivācijas e-parakstu izmantos tikai neliels aktīvistu pulciņš. Varbūt e-parakstu subsidēt nevis pensionāriem un maznodrošinātajiem bet tieši potenciāli aktīvākajiem tā izmantotājiem- uzņēmējiem, studentiem, ar kuru palīdzību varētu izveidot kritisko masu, kura tad parautu līdzi pārējos?

Konferences laikā izskanēja secinājums, ka e-paraksta esamība piespiedīs ieviest dokumentu vadības sistēmas arī tajās organizācijās, kur tās nav līdz šim nav bijušas prioritāte. Saņemtais elektroniski parakstītais dokuments likuma izpratnē ir tieši tāds pats dokuments kā tradicionāli parakstītais un to nepietiks izdrukāt un ielikt mapē (tas tas vairs nebūs dokuments bet tikai tā kopija)- respektīvi šādi saņemtos dokumentus būs nepieciešams kaut kur uzglabāt. Lai arī tīri tehniski šādu elektronisko dokumentu iespējams saglabāt failsistēmā, pie zināma dokumentu skaita tos vairs nebūs īpaši ērti pārvaldīt.

Norēķināšanās par e-paraksta laika zīmogiem šobrīd iespējama vienā no diviem veidiem. Pirmais- atverot kontu Pasta Norēķinu sistēmā (PNS) un iemaksājot tajā kādu summu (katru reizi pievienojot laika zīmogu, e-paraksta sistēma pārbaudīs vai atbilstošajā PNS kontā ir nauda un noņems no tā atbilstošo summu). Otrais- izmantojot CityCredit mikromaksājumus- CityCredit ir tā pati kompānija, kas Rīgā nodrošina maksājumus par auto stāvēšanu ielas malā ar mobilā tālruņa īsziņu palīdzību. Diemžēl CityCredit prezentāciju es nedzirdēju jo atrados paralēlajā sesijā, tādēļ detaļas izpaliek.

Interesants un diegan maz apskatīts aspekts e-paraksta izmantošanai ir tieši autentifikācija. IBM savā prezentācijā demonstrēja kā e-paraksta viedkarte varētu aizvietot daudzās paroles datoru tīklā un atsevišķajos lietojumos, ja organizācijā tiek ieviesta pieejas tiesību pārvaldes sistēma un single sign-on funkcionalitāte, kas saintegrēta ar e-paraksta programmatūru. Viens PIN kods+viedkarte, lai autorizētos visās uzņēmuma sistēmās- tas būtu jauki.

Latvijas Pasts atzina, ka pagaidām Latvijas Pasta darbinieki nav pietiekami labi sagatavoti e-paraksta izsniegšanas procesam- internetā dzirdētās atsauksmes un konferences auditorijas pieredzes stāsti bija pietiekami kolorīti. Tāpat daudz vēl darāms, lai pabeigtu programmatūru (un cerams, nodrošinātu to arī uz citām platformām), API bibliotēkas lietojumu izstrādātājiem tehnisko atbalstu tiem.

Atzīstama bija iespēja konferences sesiju laikā uzdot jautājumus, sūtot SMS- ne visi auditorijā sēdošie jūtas spējīgi saņemties un uzdot savu jautājumu mikrofonā- reizēm pats jautājuma uzdevējs nejūtas drošs par jautājuma kvalitāti un šādā veidā iespējams uzzināt un atbildēt arī uz šiem jautājumiem.

Jāsaprot, ka e-parakstu nav iespējams ieviest ne mēnesī, ne gadā. Vidējais, parastais e-paraksta lietotājs nav tāds tehnofrīks kā es vai Raimonds– mūs īpaši nevajadzēs pārliecināt lietot e-parakstu (un par to maksāt). Arī valsts nopirktie 50 tūkstoši parakstu valsts sektora darbiniekiem, manuprāt, neatpelnīs Latvijas Pasta ieguldījumus e-paraksta infrastruktūras izveidē, jo īpaši tad, ja ierēdņi paraksta viedkartes turēs savos maciņos un neliks lietā. Savukārt lielākajai daļai potenciālo e-paraksta lietotāju pamatotais jautājums būs “kādēļ gan man par to maksāt divpadmit latus gadā (e-paraksta sertifikāts būs derīgs divus gadus un lētākajā “paraksts man” paketē maksā 24 latus) un vēl 35 santīmus par katru laika zīmogu?” (neaizmirsīsim arī par viedkartes lasītāju). Kādu šīs naudas vērtu pakalpojumu vai ērtības parastajam pilsonim šobrīd sniedz e-paraksts? Šis jautājums pagaidām paliek neatbildēts.

Advertisements

Darbības

Information

5 responses

13 10 2006
mxz

Es šodien E-ME bukletā ieraudzīju, ka datora bildītei, tātad ilustrācijai izmantots ir iMac, kuram klāt bija pieslēgts simpātisks balts (kā reiz stilā ieturēts) tas viedkaršu lasītājs. Savādi gan tad būtu, ja OS X netiktu atbalstīts un karšu lasītāji nebūtu savietojami ar OS X. Starpcitu, mēģināju to Pastā noskaidrot šodien, zvanot uz daudz dažādiem telefoniem. Katru reizi man lika zvanīt citur, bet neviens tā arī nezināja neko teikt. Pat nespēja nosaukt karšu lasītāja ražotāju un modeli. Savādi.

13 10 2006
mxz

Ak, nupat izlasīju iepriekšējo ierakstu. Nu tad, tagad var rādīt uz e-paraksta pakalpojuma bukletu ar iMac’u un ļauni smīkņāt.

13 10 2006
mxz

Es, starpcitu, paložņāju tur konferencē pa priekšu ar fotoaparātu. Bet tas tā, offtopic. Atvainojos par komentāru kaudzi, nespēju visu sakāmo noformulēt vienā daļā.

19 10 2006
Sadalītā personība un drošība « Mani 2 santīmi

[…] Es esmu lietotājs. Man ir lietotāja konts darbavietas datortīklā, e-pasta sistēmā, uzņēmuma biznesa vadības sistēmā, wiki lapās un problēmu pieteikumu sistēmā. Man ir konts Oracle, IBM un citu partnerkompāniju lapās, dažām no tām pat vairāki konti vienlaikus. Man ir kaudzīte privātās lietošanas kontu- LinkedIn lapā, draugiem.lv, WordPress žurnālā, Livejournal un Sviesta cibā, Last.FM un Pandoras servisā. Man ir konts Inbox.lv, Flickrā, VersionTrackerī, Feedburner, Technorati, NetMechanic un ActiveMeter serverī. Man ir Apple-id un vairāki Google-id. Man ir Hansabankas konts, Lattelekom.net konts, Mans-LMT konts, VID elektroniskās deklarēšanas konts, LETAs konts. Iespējams, drīz man būs konts Latvijas pasta Pasta norēķinu sistēmā. […]

9 03 2007
Ralph

Hi everybody! Wanna see my cool pages?




%d bloggers like this: