Pilnīgi subjektīvi par digitālo fotogrāfiju

22 08 2006

Fotoaparāta izvēle

Mana vissiltākā rekomendācija- nesākt izvēles procesu ar dažādu uz tehniskiem parametriem orientētu ar web lapu vai, pasarg dievs, vietējo fotoentuziastu forumu lasīšanu. Daudz megapikseļu nenozīmē labas bildes, liels zūms negarantē fotogrāfēšanai paliekošu vietu tavu vaļasprieku sarakstā un dārga kamera nepadarīs tevi par labu fotogrāfu. Ja vari atļauties, nopērc jaunu, neliela izmēra un saprātīgas cenas (zem 100 Ls) fotoaparātu. Canon, Nikon, Samsung, HP- vienalga. Un jo mazāk megapikseļu, jo labāk- bilde aizņems mazāk vietas uz atmiņas kartes (zem 4 Mpix kaut ko šobrīd būs grūti atrast). Laba alternatīva- par 2/3 no jauna aparāta cenas iegādāties mazlietotu kameru, kurai bonusā nāks līdz atmiņas karte. Protams, pārbaudot vai tai nav mehānisku, elektrisku vai attēla defektu.

Palietojot fotoaparātu aptuveni gada garumā, pamazām radīsies izpratne par to, ko, kādos apstākļos un cik bieži tu fotografē un tas ļaus tev saprast, ko īsti tu sagaidi no sava digitālā fotoaparāta. Es sāku ar Nikon Coolpix 3200 (taisnību sakot, pirms Nikon bija Olympus mju 300 Digital, kuru otrajā nedēļā man izzaga no dzīvokļa) un pusotra gada laikā sapratu, ka:

  1. Fotografēšana pārskatāmā nākotnē nekļūs par manu vaļasprieku;
  2. Naktīs es nefotografēju;
  3. Makrouzņēmumi šķiet interesanti tikai pašam fotogrāfam (un arī tikai uz īsu brīdi);
  4. Kameras ieslēgšanās ātrums man ir mazāk būtisks nekā ātrums no slēdža nospiešanas līdz attēla ierakstīšanas brīdim;
  5. Man nepieciešams ātrs burst (vairāku secīgu attēlu automātiskās uzņemšanas) režīms;
  6. Es ar fotokameru nefilmēju;
  7. Rezerves akumulatori man nekad nav bijuši nepieciešami;
  8. Man nav vajadzīgi 15 “režīmi”;
  9. Kameras izmēram un tam, kā tā turās rokā, ir nozīme.

Līdz ar to nākamās fotokameras iegāde man bija uz konkrētām vajadzībām balstīts, laiku un finanses taupošs process, kurā galvenā vērība (pēc nelielas tehnisko parametru priekšizpētes) bija veltīta tam, cik ērti aparātu turēt rokā un cik ērti un saprotami ir ar to darboties (tehnisko parametru cienītājiem- Panasonic Lumix DMC-FZ5). Vecais labais Nikon Coolpix joprojām ir labā kārtībā un tiek izmantots kā otrā kamera ģimenē (tas nozīmē- stāv uz plaukta). Ja kādu interesē, varu pārdot par labu cenu komplektā ar 64MB atmiņas karti un kameras maciņu. :)

Atmiņas karte

Ja fotoaparātus pārdod megapikseļos, tad atmiņas kartes- megabaitos. Jo vairāk, jo labāk, hahaha. Ja pērc pirmo fotoaparātu (un zini, ka vēlāk pirksi otro), tad pērc lētu atmiņas karti (tas nekas, ka tai tikai 128 vai 256 MB), jo tu taču nezini vai šī atmiņas karte būs derīga un piemērota tavam ĪSTAJAM fotoaparātam.

Atmiņas karte var ietekmēt fotografēšanas ātrumu- brīdis, kas nepieciešams attēla ierakstīšanai atmiņas kartē ir zudis fotografēšanai, ja vien kamera nenodrošina lielu buferi, kurā uzkrāt vairākus kadrus. Pērkot atmiņas karti ĪSTAJAI kamerai, ir vērts papētīt, kuras atmiņas kartes ir visātrākās kombinācijā tieši ar tavu kameru. Nav nekā kaitinošāka kā pirmā formula kas pabrauc garām vai tavs bērns, kas aizdanco garām tev, kamēr fotokamera, mirkšķinot sarkanu lampiņu, ieraksta iepriekšējo (bieži vien- draņķīgo) kadru.

Ja vien tu negatavojies izgatavot plakātus ar savām fotogrāfijām, tev nav vajadzīga 2 GB atmiņas karte. Labāk paņem ātru (tavam fotoaparātam) 1 GB vai 512 MB karti, uzliec kamerai attēla izškirtspēju uz 3 Mpix un fotografē laimīgs. 5MPix .jpg fails ar zemu kompresijas (augstas kvalitātes) pakāpi aizņem vidēji 1.7 Mb, 512 MB kartē mierīgi ievietosies aptuveni 300 bildes. 2 GB- tas būtu 1200 attēliem. Vai tev vajag tik daudz? Ja nu vienīgi tu dodies 10 dienu ceļojumā, tev nav līdz datora UN tu tikai vakar nopirki savu kameru- nevaru iedomāties nevienu citu situāciju kurā iespējams sabildēt 1200 bilžu. Pie tam 3 MPix izšķirtspējā (pilnīgi pietiekamā, lai izgatavotu 10×15 fotogrāfijas) divu GB kartē salīstu ap 3000 bildēm. Kuru tu gatavojies piespiest apskatīt tik daudz attēlu?

Fotografēšana

Te es neko jaunu nepateikšu. To vienkārši vajag darīt. Ja process sāk interesēt, tad var sākt lasīt par to, kā to darīt labāk. Zelta griezumi, gaismas & stuff. Taču es atbalstu uzskatu, ka nav pareizā vai nepareizā stila, ir tikai mans, tavs vai kāda cita stils. Ja visi bildētu pēc vadlīnijām, grāmatām un rekomendācijām, nekas jauns nerastos.

Uzņemto attēlu atlase un šķirošana

Grūtākais un, visbiežāk arī novārtā visvairāk atstātais process, ir uzņemto attēlu atlase un sakārtošana. Mana pieredze liecina, saglabāt ir vērts aptuveni 1/8-1/10 no uzņemtajiem kadriem, tas ir laikietilpīgs un daudz neinteresantāks process nekā slēdža spiešana.

Es bilžu atlasē vados pēc sekojošiem principiem:

  • Vai šī bilde man kaut ko izteiks pēc gada vai diviem;
  • Ainavai bez cilvēkiem ir jābūt patiesi skaistai, lai to saglabātu kolekcijā;
  • Vienā albumā (konkrētam notikumam veltīto bilžu kopā) ne vairāk kā 20-30 attēlu;

Ir labi, ja fotogrāfiju pārvaldīšanai ir tāds rīks kā iPhoto, kurā iespējams gan pielikt pie bildes aprakstošu komentāru, gan pievienot atslēgvārdus ar bildē redzamajiem cilvēkiem, lai vēlāk būtu viegli to sameklēt vai pat izveidot atsevišķu “gudro” albumu (ar loģisko atlases izteiksmju palīdzību) veltītu tieši šim cilvēkam- tētim, bērnam vai sev pašam. Iespējams, visu to tagad var izdarīt arī ar Picasa, sen neesmu to lietojis.

Jāapzinās, ka nekritiska bildēšana vai nekritiska pieeja bilžu atlasei samazina katras bildes (arī agrāk uzņemto bilžu) aplūkojamību un attiecīgi tās vērtību. Kad tu pēdējoreiz apskatīji divus gadus atpakaļ uzņemtos attēlus? Cik no taviem radiniekiem ir līdz galam izturējuši 400 attēlu sēriju par tavu pēdējo ceļojumu?

Īsti vīri bekapus netaisa?

Šī nu ir tā joma, kur bez datu rezerves kopēšanas neiztikt. Manuprāt vienīgais patiesi vērtīgais digitālais īpašums ir tieši fotogrāfijas. Mūziku var atrast vai nopirkt, bez kursadarbiem, pirmajiem neveiklajiem dzejoļiem, savilktajiem .pdf failiem un mēģinājumiem kļūt par rakstnieku kaut kā iespējams iztikt, taču piecu un desmit gadu veco fotogrāfiju pazaudēšana būtu patiešām liels zaudējums. Alternatīva ir visu atlasīto attēlu pārvēršana materiālā formā (uz fotopapīra).

Advertisements

Darbības

Information

3 responses

23 08 2006
cilvēks ar ziepīti

nu jā, teju kā latvju Kenrokwels – fočējiet un mazāk domājiet par tehniku, īpaši – pikseļiem ;)

Pēc maniem novērojumiem naudas trūkums ir vienīgais faktors, kas cilvēkam liek nopirkt vienkāršāku fototehniku. Tagad jau pat dslrus pērk izmantošanai ziepja režīmā.

Pievienošu ka ietaupīto naudu lieliski var iztērēt, dodoties uz vietām kur tad arī var bildēt priekam, nevis tāpēc ka klikšķis praktiski neko nemaksā un tāpēc jāiemūžina viss pēc kārtas. Ir interesantas vietas tepat Latvijā, un personiski es labāk pastaigāšu ar vienreizējo ziepjutrauku pa dabu, nekā ar dslr medīšu pilsētā. Citiem protams, var būt cits viedoklis. Man jau arī tas viss mainās. Nupat nokancelēju jaunas tehnikas iegādi jo sapratu ka tas man vairāk galvā, interesanto bilžu skaits no tā nepalielināsies. Bet varbūt pēc laika, kad zināšu ko tieši es nevaru izdarīt ar esošo, tad…. ;)

30 12 2006
bush

labs raksts. varenlabs.

31 07 2007
Normunds

Daudz megapikseļu nenozīmē labas bildes, liels zūms negarantē fotogrāfēšanai paliekošu vietu tavu vaļasprieku sarakstā un dārga kamera nepadarīs tevi par labu fotogrāfu. … Taču es atbalstu uzskatu, ka nav pareizā vai nepareizā stila, ir tikai mans, tavs vai kāda cita stils. Ja visi bildētu pēc vadlīnijām, grāmatām un rekomendācijām, nekas jauns nerastos.

—-
Īsāk sakot, neko nepateici, tikai atzīmējies “es tā domāju”.
Labāk būtu fotografējis tajā laikā.




%d bloggers like this: