Vai standartizācijai jānozīmē Microsoft?

Šodien TV*Netā pamanīju Andra Anspoka viedokli par valsts IT sistēmu standartizāciju. Lai arī raksts nav tieši mērķēts kā atbilde atvērtā koda tehnoloģiju virzītāju argumentiem (tikai paskaidro konkrēti Rīgas Satiksmes izvēli IT sistēmu attīstību balstīt uz Microsoft produktiem), tomēr tajā ir pāris apgalvojumi, kas uzprasījās pēc dažiem spontāniem (iespējams- pārsteidzīgiem) un nevajadzīgiem (jo šī tēma ir tik nozelēta) komentāriem.

Avīzes “Diena” tumsonība interneta vidē

Avīze “Diena” demonstrē to, kas raksturīgs daudziem tradicionālajiem medijiem (kuri šobrīd nonākuši pamatīgā ķezā ar drukāto tirāžu kritumiem)- tumsonību un atpalicību digitālajā vidē:

www.diena.lv:

Portālā www.diena.lv publicēto autoru viedokļi var atšķirties no Dienas viedokļa, tādejādi par publikāciju un komentāru saturu ir atbildīgi to autori.

Dienai ir tiesības pārpublicēt un izplatīt portālā ievietotos autoru darbus bez pašu autoru ziņas un nenosakot atlīdzību.

1) Vienvirziena attiecības ar satura līdzautoriem, kuriem ir visa atbildība un nekādu tiesību. Nav nekāds brīnums, ka vislasītāko Dienas blogu autori (piem. Gustavs Strenga, Kārlis Streips) pārceļas paši uz savām interneta vietnēm, saglabājot tiesības (un protams arī atbildību) rīkoties ar saviem tekstiem.

www.diena.lv:

Portālā www.diena.lv publicēto ziņu aģentūru materiālu kopēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publicēšana citos drukātos vai elektroniskos izdevumos ir aizliegta.

2) Nabaga Gūgls, šķiet nu ir pamatīgās sprukās- padomā, meklētājā taču ir noindeksēts un “uzglabāts” pilnīgi viss www.diena.lv saturs un pie tam tas taču tiek publicēts (apskaties tik ar Cached). Šo strikto noteikumu piemērošanu, manuprāt vajadzētu sākt tieši ar Google, ir taču lielisks risinājums- divas rindiņas robots.txt failā.

ĻOTI iesaku izlasīt rakstu pilnībā, lūk mazs citāts:

As for being legal, let’s talk now about the dirty secret of how newspapers operate. They misappropriate content all the time.

Look, I was in a newsroom for years. A newspaper graphic needed doing? You found a book with a drawing, used that without asking the author for explicit permission because shoving in a mention in the “source” line was good enough. Following on a story that a rival paper wrote? You damn well read that other story, which got you up to speed, but heaven forbid you ever mentioned that the other publication came out with the news first. If you did, that was only if you could do a story that suggested you had the “real” scoop that the other publication had wrong.

3) Tad jau nāksies slēgt arī satura agregatorus- ja manā netvibes.com lapā (Google Reader “shared” lapā, Bloglines lapā, pie velna- galu galā kaut vai mana paša blogā) ir iekļauts RSS saturs no www.diena.lv, tad jau sanāk “daļēja publicēšana citos drukātos vai elektroniskos izdevumos”. Slēdzam. Un pie reizes varbūt uzreiz nogriežam RSS plūsmas no diena.lv?

Daudz laimes un attopieties- ne jau ar baidīšanu, aizliegumiem un sankcijām www.diena.lv var izdzīvot ciparu vidē bet gluži otrādi- radot labvēlīgus noteikumus, ražojot un (līdz)producējot oriģinālu saturu un piedāvājot to ērtai un izdevīgai atkārtotai izmantošanai.

Nācās šo ierakstu rakstīt savā blogā nevis zem attiecīgā raksta komentāros, jo komentāru autoriem www.diena.lv prasa “automātiski piekrist” noteikumiem un “neizvirzīt pretenzijas pret portālu” un es (neskaitot to, ka automātiski piekrist nemāku, lai ko tas arī nenozīmētu) šajā konkrētajā ierakstā kā reiz izvirzu pretenzijas portālam ;)

Nedodiet darbu nekompetentām PR aģentūrām!

Šajā gadījumā mūsu skati pievērsti Elīnai Irbei no Baltijas Komunikāciju Centra, kura LETĀ iepublicējusi preses relīzi:

“Kompānija Apple ir paplašinājusi to valstu sarakstu, kuru iedzīvotāji var legāli iegādāties saturu iTunes tiešsaistes veikalā “App Store”. No šodienas ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs varēs iegādāties mūziku, filmas, TV šovus, programmas, podkastus, audiogrāmatas, universitātes lekcijas un daudzus citus „App Store” pieejamos produktus.”

Apple tiešsaistes veikals, kurā iespējams iegādāties audio un video materiālus ir iTunes Store. AppStore ir tā sadaļa, kurā iespējams iegādāties programmatūru iPhone un iPod Touch.

Latvijā (diemžēl) Apple pieejamu padarījusi tikai AppStore. Protams, paldies arī par to, taču iTunes Store ar mūziku un digitālo filmu un seriālu iznomāšanu Latvijā NAV PIEEJAMA. Dzirdi, Elīna Irbe?

Un vēl mani interesē “daudzi citi pieejamie produkti”. Siermaizes?

P.S. Ja gribas iTunes Store ar mūziku, seriāliem un filmām- Ebay + iTunes Card + USA store.

Datortehnikas 28 gadi: iPhone vs ES-1045

Universitātes pirmajā gadā mani praktiskie darbi programmēšanā notika Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē iekārtotajā skaitļošanas centrā, kurā varējām strādāt ar ЕС ЭВМ 1045 skaitļošanas sistēmu. Zālē bija vairāk kā 12 terminālu kas bija pieslēgti skaitļotājam, kurš strādāja vairākuzdevumu režīmā un pie tiem mēs rakstījām un darbinājām programmas un pat spēlējām spēles.

Katram terminālim bija zaļš burciparu ekrāns un klaviatūra. Diemžēl man internetā neizdevās atrast nevienu bildi ar ES-1045 konsoli, taču tā bija ļoti līdzīga šai.

Reiz, pielēdzoties savam iPhone caur SSH aizdomājos, cik ekrāna redzamie zaļie burti izskatās līdzīgi tiem, kurus vairāk nekā pirms 15 gadiem redzēju universitātes skaitļošanas centrā. Un tajā brīdī es iPhone izmantoju līdzīgi ES-1045, uz tā attālināti darbinot vairāk nekā vienu termināļa sesiju. Kas tad ir mainījies 28 gadu laikā?

Apple iPhone	ЕС ЭВМ 1045 (Analogs rietumpasaulē IBM-3031)
ražošana uzsākta 2007. gadā	ražošana uzsākta 1979. gadā
gabarīti: 115 mm × 61 mm× 11 mm	izvietošanai nepieciešama ~120 kvadrātmetru telpa
128 MB operatīvā atmiņa	4 MB operatīvā atmiņa
vismaz 8 GB flash atmiņa datu un programmu uzglabāšanai	29MB un 100MB magnētiskie diski datu un programmu uzglabāšanai
412 Mhz procesors (takts frekvenci tiešā veidā nevar pārvērst operāciju skaitā, taču pēc pieejamām ziņām procesors veic virs 2 miljoniem operāciju sekundē)	procesors, kas veic 660-800 tūkstoši operāciju sekundē

Tātad man šobrīd kabatā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā tā, ko nodrošināja elektroniskās iekārtas 120 kvadrātmetru laukumā pirms vairāk nekā 15 gadiem. Labākais, ka mums visiem ir lieliskas iespējas nodzīvot vēl divdesmit astoņus gadus.

Netiķete kā obligātais priekšmets jau pamatskolā?

Šonedēļ īsu ieskatu netiķetē sniedzu Latvijas bibliotēku speciālistu nekonferencē BibCamp-2. Semināra slaidus varat aplūkot zemāk.

Savulaik, kad vēl pasniedzu Rīgas Stradiņa universitātes jaunajiem žurnālistiem un sabiedrisko attiecību studentiem kursu par modernajām komunikāciju tehnoloģijām, labas manieres internetā jeb netiķete (tā atļāvos latviskot anglisko netiquette) bija viena no lekciju tēmām. Daudzus gadus semināru par netiķeti vadīju arī sava (nu jau bijušā) darba kolektīva jaunajiem darbiniekiem.

Prieks redzēt, ka viena no jauno darbinieku semināra klausītājām tagad pati lasa tīkla etiķetes kursu Latvijas Universitātē. Tomēr žēl, ka netiķeti māca tikai datorzinātņu studentiem- saņemot e-pastu, lasot interneta komentārus Delfos, TVNetā un nu jau (diemžēl) arī Dienas vai Dienas Biznesa interneta portālos, gribētos, lai tas būtu obligātais priekšmets ar eksāmena kārtošanu visiem jauniešiem jau vidusskolā. Vai pat pamatskolā. Un varbūt pat ieviest regulāru netiķetes zināšanu pārsertifikāciju (nu gluži kā ārstiem)? ;)

Bez komentāriem

2006.gada 5.aprīlī pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts Rīgā, K. Valdemāra ielā 33, rīko preses konferenci, kurā plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks iepazīstināti ar 2006. gada 2. janvārī izveidotās Elektronisko iepirkumu valsts aģentūras darbību.
…
2008. gads. Rīga, 27.okt., LETA. Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra (EIVA) tiks reorganizēta un tās funkcijas tiks nodotas Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, aģentūru LETA informēja īpašu uzdevumu ministre e-pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

#smallvictory

Šodien, pēc noskrietās distances, mani uzrunāja Lenss Armstrongs un apsveica ar manu līdz šim noskrieto ātrāko jūdzi. Neliegšos, bija patīkami saņemt uzslavu, pat ja panākums ir tik neliels un slavētājs ir tikai ieraksts no ipodam pieslēgtā Nike+ aparātiņa.

Šajā brīdī es aizdomājos par to, cik tomēr ģeniāla ir Apple un Nike dizaineru ideja- ne jau kilometru pierakstīšanā ir sāls (to vienmēr labāk varēs izdarīt ar dārgākiem un precīzākiem aparātiem), bet tajā, ka tu atkal esi sasniedzis mazu uzvaru pats pār sevi. Un uzvaras ir uzslavas un atzīmēšanas vērtas.

Mani iedvesmo citu uzvaras un panākumi. Tiek liek saņemties, pārvarēt sevi, kaut ko paveikt vai iemācīties, un parasti gandarījums ir piepūļu vērts. Ar interesi sekoju līdzi kā Signis sāka nodarboties ar skriešanu (un mazliet sāku skriet pats), Raimonda aizrautībai ar RubyOnRails, Reiņa mācībām Austrālijā, Jāņa meteoziņām un citiem Latvijā un pasaulē. Un nav jau svarīgi, cik liels vai mazs ir panākums. Svarīgi, ka tu nestāvi uz vietas un nenolaid asti.

Un man beidzot ir skaidrs, kā es varētu izmantot twitter. Manā komunikācijas instrumentu klāstā tas joprojām ir kā piektais ritenis. Ja serviss ģenerē tikai troksni, kāpēc to izmantot? Papļāpāt man labāk tīk ar klab.lv interneta draugiem, uz mana bloga jaunumiem labāk parakstīties ar rss lasītāju, saruna ar draugiem ir labāka pie alus kausa, privātai informācijas apmaiņai labāk noder e-pasts vai Skype.

Twitter varētu izmantot, lai rakstītu par savām mazajām uzvarām, tas būtu interesanti un varbūt kādam citam- iedvesmojoši. Tāpēc es nupat iečivināju.

#smallvictory ir par tevi un mani. #smallvictory ir par sevis pārvarēšanu, par to, ka šorīt piecēlies agrāk vai par to ka dabūji jaunu darbu, ieguvi labu atzīmi, pabeidzi projektu, iemācījies kaut ko jaunu, noskrēji maratonu vai pirmoreiz- veselu apli stadionā. #smallvictory ir par jebko atzīmēšanas vai uzslavas vērtu.

Es sekošu līdzi :)