Avīzes “Diena” tumsonība interneta vidē

Avīze “Diena” demonstrē to, kas raksturīgs daudziem tradicionālajiem medijiem (kuri šobrīd nonākuši pamatīgā ķezā ar drukāto tirāžu kritumiem)- tumsonību un atpalicību digitālajā vidē:

www.diena.lv:

Portālā www.diena.lv publicēto autoru viedokļi var atšķirties no Dienas viedokļa, tādejādi par publikāciju un komentāru saturu ir atbildīgi to autori.

Dienai ir tiesības pārpublicēt un izplatīt portālā ievietotos autoru darbus bez pašu autoru ziņas un nenosakot atlīdzību.

1) Vienvirziena attiecības ar satura līdzautoriem, kuriem ir visa atbildība un nekādu tiesību. Nav nekāds brīnums, ka vislasītāko Dienas blogu autori (piem. Gustavs Strenga, Kārlis Streips) pārceļas paši uz savām interneta vietnēm, saglabājot tiesības (un protams arī atbildību) rīkoties ar saviem tekstiem.

www.diena.lv:

Portālā www.diena.lv publicēto ziņu aģentūru materiālu kopēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publicēšana citos drukātos vai elektroniskos izdevumos ir aizliegta.

2) Nabaga Gūgls, šķiet nu ir pamatīgās sprukās- padomā, meklētājā taču ir noindeksēts un “uzglabāts” pilnīgi viss www.diena.lv saturs un pie tam tas taču tiek publicēts (apskaties tik ar Cached). Šo strikto noteikumu piemērošanu, manuprāt vajadzētu sākt tieši ar Google, ir taču lielisks risinājums- divas rindiņas robots.txt failā.

ĻOTI iesaku izlasīt rakstu pilnībā, lūk mazs citāts:

As for being legal, let’s talk now about the dirty secret of how newspapers operate. They misappropriate content all the time.

Look, I was in a newsroom for years. A newspaper graphic needed doing? You found a book with a drawing, used that without asking the author for explicit permission because shoving in a mention in the “source” line was good enough. Following on a story that a rival paper wrote? You damn well read that other story, which got you up to speed, but heaven forbid you ever mentioned that the other publication came out with the news first. If you did, that was only if you could do a story that suggested you had the “real” scoop that the other publication had wrong.

3) Tad jau nāksies slēgt arī satura agregatorus- ja manā netvibes.com lapā (Google Reader “shared” lapā, Bloglines lapā, pie velna- galu galā kaut vai mana paša blogā) ir iekļauts RSS saturs no www.diena.lv, tad jau sanāk “daļēja publicēšana citos drukātos vai elektroniskos izdevumos”. Slēdzam. Un pie reizes varbūt uzreiz nogriežam RSS plūsmas no diena.lv?

Daudz laimes un attopieties- ne jau ar baidīšanu, aizliegumiem un sankcijām www.diena.lv var izdzīvot ciparu vidē bet gluži otrādi- radot labvēlīgus noteikumus, ražojot un (līdz)producējot oriģinālu saturu un piedāvājot to ērtai un izdevīgai atkārtotai izmantošanai.

Nācās šo ierakstu rakstīt savā blogā nevis zem attiecīgā raksta komentāros, jo komentāru autoriem www.diena.lv prasa “automātiski piekrist” noteikumiem un “neizvirzīt pretenzijas pret portālu” un es (neskaitot to, ka automātiski piekrist nemāku, lai ko tas arī nenozīmētu) šajā konkrētajā ierakstā kā reiz izvirzu pretenzijas portālam ;)

Jaunie un vecie mediji diskusijā par latvija.lv (+hronoloģija)

Apkopojot saites, kas veltītas diskusijai ap latvija.lv “portālu”, man radās vairākas domas, kas cieši saistītas ar blogosfēru, pilsonisko žurnālistiku, interneta un tradicionālo mediju vērtību informācijas analīzē un pasniegšanā:

• Visinteresantāk ir lasīt emuāros un Delfi Versijās publicētos rakstus par latvija.lv- tajos ir ne tikai informācija bet arī argumentēts (lai arī diskutējams) viedoklis un pats galvenais- saistošs (!) pasniegšanas veids;
• Lai arī izteikties gribētāju Latvijā netrūkst (par ko liecina ievērojamais komentāru skaits), ļoti maz ir cilvēku, kuri būtu gatavi savam viedoklim likt klāt savu vārdu (kas nenoliedzami veicinātu gan atbildīgāku attieksmi pret teikto no paša autora puses, gan liktu nopietnāk šo viedokli uztvert lasītājiem; Dīvaini, ka pat veselam resursam (Fails.lv) neizdodas identificēt autoru vai īpašnieku;
• Visneinteresantāk ir lasīt atbilstošās ziņas interneta portālos (Tv*Net un Apollo), kuru stratēģijā nav ietverta jaunas vērtības radīšana (tikai ziņu aģentūru sagatavoto materiālu pārpublicēšana)- tas atsaucas arī uz portāla auditoriju (gan kvantitātes, gan viedokļu kvalitātes nozīmē);
• Visietekmīgākais un kvalitatīvākais Latvijas interneta portāls ir Delfi (kopā ar savu krieviskajiem lasītājiem orientēto daļu)- tajā ir ne tikai plašākais informācijas atspoguļojums, bet arī uzmanības vērti viedokļi gan sadaļā Versijas, gan komentāros pie rakstiem)- cieši savstarpēji saistīta ir medija kvalitāte un tā auditorijas kvalitāte;
• Tradicionālo mediju (Diena, Latvijas Vēstnesis) piegājiens vecākus rakstus paslēpt maksas arhīvā (līdz ar to padarot nepieejamus arī šī raksta komentārus), izslēdz šos mediju no tālākas diskusijas, samazina viedokļu telpu (pat pazaudējot vērtību, ko tie paši nerada- komentārus pie rakstiem) un padara šos medijus neinteresantus kā references avotu, vismaz pilsoniskajai žurnālistikai.